Madonas laikrakstu vēsturē ieskatoties…

    ​Ielūkosimies Madonas laikrakstu vēsturē.

20.gadsimta 20. – 30.gadu izdevumi
Ar ziņām par Madonas pusi 1911. – 1912.gadā  iznākt nedēļas laikraksts “Malienas Dzīve”, ko iespiež tipogrāfijā Valkā.  Taču preses izdevumu uzplaukums bija pagājušā gadsimta 20. – 30.gados, kad tiek izdota virkne laikrakstu. Laikrakstam “Madonas Dzīve” iznāca 4 numuri 1927.gadā. To izdeva sabiedrība “Laika vārds”, kas Rīgā kopumā izdeva 30 laikrakstus ar vienādu saturu, izņemot vietējās dzīves hroniku. 1929.gada jūlijā Madonā sāk izdot laikrakstu “Madonas Patiesība”, iespiests sabiedrības “Provinces prese” spiestuvē, izdevējs un redaktors – J.Stabulnieks. Ar nosaukumu “Madonas Patiesība” iznāk 7 numuri, pēc tam nolemj laikraksta saturu paplašināt un mainīt nosaukumu uz “Patiesība”. 1933.gadā un 1934.gada sākumā iznākušā laikraksta “Vietējā Dzīve” [Madonai] numerāciju 1934.gadā turpina “Vietējā Avīze” [Madonai].
    Te var pieminēt arī izdevumus, ko 1929. – 1931.gadā sauca par žurnāliem – “Madona un Apriņķis Greizā Spogulī” (9 numuri), “Madonas Raibā Dzīve” (vienreizējs izdevums), “Madonas Svari”(vienreizējs izdevums), “Madonas Aizkulises” (38 numuri 1929.gadā).
​
“Jaunais Madonas Vēstnesis” , “Madonas Vēstnesis” un “Vidzemes Vēstnesis”
Pirms 95 gadiem - 1928.gada 7.aprīlī – sāk iznākt laikraksts “Jaunais Madonas Vēstnesis”, ko drukā Madonā, K.Ķeirāna spiestuvē. Pirmie 30 numuri iznāk ar šādu nosaukumu, bet ar 31.numuru no 1928.gada 3.novembra –  “Madonas Vēstnesis”. Līdz ar 31.numuru laikrakstā sāk parādīties zīmēti attēli un pēc tam arī fotoattēli. Laikrakstam ir samērā liels lasītāju skaits ārpus Madonas apriņķa robežām, tāpēc 1931.gadā tam maina nosaukumu un līdz 1934.gadam iznāk “Vidzemes Vēstnesis”.

Laikraksts “Madonas Ziņas”
1929.gada 26.aprīlī iznāk laikraksta “Madonas Ziņas” 1.numurs. Laikraksts publicē rakstus par dažādām aktualitātēm Madonā, Madonas apriņķī, Latvijā, literāro jaunradi. Kāda lappuse allaž tika atvēlēta reklāmai. Tā, piemēram P.Baidiņa augļu un minerālūdeņu iestāde reklamēja “Vectēva dzērienu” un Madonā pagatavotu pilnpiena kefīru, 1929.gada aprīlī uzsākot jaunievedumu – uz kefīra pudeļu etiķetēm uzrādot izgatavošanas dienu. Uzzinām, ka K.Ķeirāna drukātavā izgatavoja afišas “krāsās un ar zīmējumiem”, uzzinām, kas šuva apģērbu, kur varēja nopirkt Francijas tapetes, kas gatavoja droškas, vāģus un ragavas, uzzinām arī par nozaudētām lietām, vakancēm.
    Pēc Latvijas okupācijas 1940.gada 20.jūnija “Madonas Ziņās” publicēts paziņojums, ka aizliegtas jebkādas viesības, arī kāzas, un ieteic atturēties no Jāņu saiešanām un plašākām svinībām, kā arī publicēts iekšlietu ministra K.Veidnieka 18.jūnija rīkojums par ieroču aizliegumu privātpersonām ārpus mājas, aizliegums atrasties ārpus mājas no plkst.22 līdz 4 rītā, aizliegums atklāti pulcēties vairāk kā 4 personām un citi aizliegumi.
    25.jūlija numurā var lasīt par 21.jūlija manifestāciju Madonā, izskanējušajām runām un melns uz dzeltējuša papīra izlasāmo, ka kolhozos ar varu nevienu nedzīšot. Ak jā, raksts saucas “Pretī laimīgai rītdienai”.
    8.augusta numurā jau lasām par okupācijas sekām – no amata atbrīvoti pilsētas vecākais M.Šteinbergs, valdes locekļi P.Apsītis un A.Polfanders. Par pilsētas vecāko tiek iecelts R.Grūbe. Tāpat rakstos vēstīts, ka jānomaina vecie ielu nosaukumi, katrā ziņā Vienības un Baloža iela nedrīkst būt, bet Madonas kinoteātrī “Līgo” izrāda “Uzvara, Volga un Padomju Savienības māksla Nr.19”. Tas arī ir pēdējais “Madonas Ziņu” numurs.

“Sarkanā Maliena” un “Madonas Arājs”
1941.gada 31.maijā Madonā sāk iznākt laikraksts “Sarkanā Maliena”, ko izdod LK (b)P Madonas rajona komiteja un apriņķa izpildkomiteja. Pēdējais, astotais numurs, iznāca 1941.gada 27.jūnijā. Savukārt 1944.gada rudenī  tas pats izdevējs sāk izdot laikrakstu “Madonas Arājs”, kas iekavās uzrādīja “Sarkanās Malienas” numerāciju. Arī redaktore līdz 1946.gada februārim bija tā pati – Silvija Balode. 
    1944.gada rudenī aktuālākais ir izteikts virsrakstos “Visu galīgai uzvarai”, “Madonas darba ļaudis galīgai uzvarai” un tamlīdzīgos, kā arī tiek publicēti aicinājumi stiprināt fronti, piedaloties naudas – mantu loterijā.
    Gada nogales laikraksts iznāk 1944. gada 30. decembrī. Nekādus laimīga Jaunā gada vēlējumus te neatrast. Būtiskākais izteikts rakstā “Zemi arājiem”. Un, iespējams, tieši saistībā ar šo kampaņu arī tika izvēlēts izdevuma nosaukums. Raksts vēsta, ka visiem, kas grib apstrādāt zemi un kam vēl nav likumā noteiktā norma (15 ha), tā jāpiešķir.
    Kā otrs būtiskākais jautājums šajā rakstā – noteikts, ka pēc iespējas ātrāk visas bezīpašnieku mājas jāsadala bezzemniekiem – “kā pilntiesīgam saimniekam šinīs vācu piekritēju mājās jānostājas jaunajam darba zemniekam” un nav laika iztirzāt jautājumu par mantošanu un citām lietām. Un treškārt – jāpieliek pūles, lai jaunajiem darba zemniekiem radītu  stabilu ekonomisko bāzi, apgādātu ar lopiem un inventāru uz kulaku rēķina.
    Savukārt 1945.gada sākumā “Madonas Arājā” publicēts muzeja direktores Elzas Rudenājas aicinājums vākt materiālus Lielā Tēvijas kara izstādei. Var saprast, ka tā ir bijusi organizēta materiālu vākšana, ko uzsākusi Izglītības tautas komisariāta Muzeju daļa sadarbībā ar apriņķu izglītības nodaļām un apriņķu muzejiem.
    Kad pabeigta otrā plašā deportācija, arī arāja tēma kopējās saimniekošanas sistēmā vairs nav aktuāla. 1953. gada 30. septembrī laikraksts ar nosaukumu “Madonas Arājs” iznāk pēdējo reizi. Tajā publicēts paziņojums, ka turpmāk rajona laikraksts iznāks ar jaunu nosaukumu – “Stars”.

Laikraksts “Stars”
Un tā pirms 70 gadiem  - 1953.gada 2.oktobrī – iznākt  laikraksta “Stars” 1.numurs, paralēli turpinot arī iepriekšējo numerāciju – 1378.         Laikraksts vēsta: “Rudens aršana – augstu ražu pamats”, “Tuvāko dienu laikā pabeigt visu kultūru novākšanu”, “Sieviešu padomei jāsāk strādāt”, “Lielās ķīniešu tautas panākumi” un vēl dažus rakstus, ietilpinātus A3 formāta lapas abās pusēs.  Informācija, ka laikraksts iznāk kopš 1941.gada 31.maija, parādās “Starā” 1978.gada 11.februārī. Bet neskatoties uz numerāciju, nosaukumam “Stars” ir 70 gadi. Sveicam!